Ārstnieciskā vingrošana zirga mugurā

 

Kas ir reitterapija?

 

Reitterapija ir ārstēšanas metode, kurā galvenais dziednieks ir zirgs. Tā ietver sevī problēmu risināšanu medicīniskā, psiholoģiskā un sociālā rehabilitācijā. Faktori, kas nodrošina reitterapijas labvēlīgo ietekmi ir zirga ritmiskās un trīsdimensiju kustības, zirga ķermeņa siltums, terapeita, palīgu un pacienta sadarbība, kā arī ārstniecībai neierastā terapijas norises vieta. Zirgi jūt gan to, kā cilvēks šodien jūtas, gan to, kā cilvēks viņam pieskaras. Zirgi apbrīnojami labi izprot savas terapeita funkcijas un izjūt slimā cilvēka vajadzības.
Vide, kurā noris reitterapijas nodarbība, neatgādina ārstniecības iestādi. Pacienti nesaskaras ar vienveidīgām nodarbībām, kuras noteikti jāizpilda. Nodarbībā piedalās zirgs, pacients, reitterapeits un 1 – 3 palīgi. Palīgu skaits mainās atkarībā no slimības veida un pacienta jāšanas prasmes. Terapeiti nevalkā baltus virsvalkus, līdz ar to bērni reitterapiju uztver vairāk kā rotaļu, nevis ārstniecisku procedūru. Reitterapija noris norobežotā vidē, tas ir manēžā vai aplokā. Drošības dēļ pacientam terapijas laikā ir jāvelk ķivere. Zirgam ir speciāla reitterapijas gurta, kurai ir rokturi, lai pacients varētu pieturēties un justies droši. Nodarbības vietā ir rampa, ar kuras palīdzību pacients var vieglāk uzkāpt zirgā. Nodarbības ilgums ir līdz 45 minūtēm. Nodarbības ilgums ir atkarīgs no pacienta slimības un funkcionālā stāvokļa, kā arī pašsajūtas konkrētajā nodarbībā. Nodarbības saturs ir atkarīgs no pacienta spējām un pielietotā reitterapijas veida. Sākumā ir tikai soļošana, vēlāk, atbilstoši katra pacienta rehabilitācijas plānam iespējami vingrojumi. Zirgs kā ārstniecisks līdzeklis vienlaicīgi iedarbojas uz visām pacienta sensorām 15 sistēmām un stimulē visu organisma sistēmu darbību. Ārstniecībā izmantojot zirgu, labvēlīgi ietekmē kā pacienta somatisko, tā arī psihisko stāvokli. Zirga soļiem ir četru taktu kustība. Kājas no zemes tiek atrautas šādā secībā: kreisā pakaļkāja, kreisā priekškāja, labā pakaļkāja, labā priekškāja. Zirga kustību radīšanā galvenokārt piedalās pakaļkājas, tādēļ jātnieku visvairāk ietekmē zirga gurnu kustības. Ir pierādīta zirga un cilvēka gaitas līdzība vidukļa un iegurņa rajonā. Tas izskaidro, kāpēc jājot pacientam rodas līdzīgas izjūtas, kā cilvēkam ejot. Īpaši patīkamas šīs izjūtas ir tiem, kas nespēj staigāt.
Ja pacients ir bērns vai pieaugušais, kas nespēj pastāvīgi sēdēt, tad aiz viņa uz zirga sēžas arī terapeits. Ja pacients spēj pastāvīgi nosēdēt, bet zirgā nesēž stabili, tad terapeits vada nodarbību ar divu līdz trīs palīgu līdzdalību. Viens no viņiem ved zirgu, bet pārējie divi iet pacientam abās pusēs, lai nepieciešamības gadījumā balstītu. Kad pacients zirgā spēj pastāvīgi nosēdēt un jūtas droši, terapeitam palīdz viens palīgs, kurš vada zirgu. Ja pacients ir sasniedzis līmeni, kad var trenēties sacensībām, tad var uzskatīt, ka beidzas rehabilitācija un sākas sports.

 

Reitterapija ārstē:

 

centrālās un perifērās nervu sistēmas slimības (piem., organisks CNS bojājums ar līdzsvara un koordinācijas traucējumiem,  izkaisītā skleroze, cerebrālā trieka, insults,  galvas smadzeņu operācijas un traumas (pēc 3-4 mēn.), galvas smadzeņu asinsizplūdumi u.c.);
balsta un kustību orgānu saslimšanas (piem., spondiloze, spondiloartroze,  stāvoklis pēc mugurkaula diskektomijas, iegurņa locītavas mežģījums daļējs vai pilnīgs, tikai pēc operācijas,  mugurkaula disku protrūzija u.c.)
elpošanas orgānu saslimšanas (piem., bronhiālā astma, plaušu emfizēma u.c.);
sirds un asinsvadu slimības (3.rehabilitācijas posmā) (piem., slodzes stenokardija, stāvoklis pēc miokarda infarkta,  stāvoklis pēc sirds operācijām (pēc 1 gada) u.c.);
citas saslimšanas (piem., veģetatīva distonija,  zarnu atrofija,  depresija,  dauna sindroms,  hiperaktiviāte, autisms,  garīgā atpalicība, uzvedības un socializācijas problēmas u.c.).

 

 

Pieteikties