Sestdien, 2. aprīlī, ar trešā posma sacensībām beidzās Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) organizētais Latvijas ziemas čempionāts iejādē. Šoreiz tas risinājās Jaunmārupē, zemnieku saimniecības Lielceri slēgtajā manēžā. Ziemas čempionu titulus izcīnīja četrās vecuma grupās, vērtējot divus labākos rezultātus no trim posmiem, bet apbalvojumus saņēma arī katras shēmas kopvērtējuma pirmo trīs vietu ieguvēji.

 

Čempiones tituls Airisai Penelei

Par Latvijas šāgada ziemas čempionāta uzvarētāju pieaugušo konkurencē kļuva Airisa Penele ar zirgu Ravels. Viņai šis starts bija krietni sarežģītāks nekā citi, jo kā Lielceru saimniecei viņai ne tikai nācās startēt savās mājās neierastajā sacensību atmosfērā, bet pašai arī ieguldīt daudz darba sacīkšu organizēšanā.

Airisa vispirms īsi komentē savu startu Pasaules kausa Centrāleiropas līgas finālā Varšavā iepriekšējā nedēļā, un pēc tam – sacensības savās mājās: – Par startu Centrāleiropas līgas finālā esmu ļoti apmierināta, pēdējā sacensību dienā tiku apbalvotu par sesto vietu, jo ceturto vietu dalīja sportisti ar vienādiem rezultātiem. Var jau kāds teikt, – tikai desmit dalībnieku… Taču gribu atgādināt, ka Centrāleiropas līgas finālā iejādē startam tiek pielaisti tikai desmit labākie dalībnieki. Pirms tam jāstartē vismaz trīs reģionālo posmu sacensībās, jāiegūst tiesības piedalīties brīvas izvēles programmā, kas dod iespēju kvalificēties finālam. Ravelam starts ārzemēs vienmēr ir satraucošs, tāpēc esmu apmierināta, ka mans zirgs to veica godam. Šis starts man dod punktus arī FEI reitingā, bet galvenais, ka bija iespēja piedalīties ļoti augsta līmeņa labi organizētās sacensībās. Prieks arī par mūsu konkūristiem – Andi Vārnu un Daini Ozolu, kuri sasniedza augstus rezultātus. Patiesībā tas ir ļoti labs sasniegums, ka Centrāleiropas līgas finālā mēs startējām trīs jātnieki no Latvijas! Par sacensībām Lielceros. Arī te man nebija viegli jāt, jo, gluži otrādi, Ravels nesaprata, kāpēc savās mājās ir sacensību atmosfēra… Pašai bija arī ļoti daudz darba sacīkšu rīkošanā, tāpēc nestartēju ar jauno zirgu Dāvana. Bija svarīgi parūpēties, lai visu sakārtotu tā, lai sportisti un tiesneši pie mums justos labi – lai manēžā būtu labs smilšu segums, citas nepieciešamas lietas, kā arī tēja un kafija, ar ko sasildīties. Tagad gaidu brīdi, kad varēsim sākt startēt laukā, sezonas sākumā paredzētas arī sacensības ārzemēs – Čehijā, Polijā, bet par to, vai izdosies uz tām aizbraukt, finansiālu iemeslu dēļ vēl pāragri runāt.

LJF vērtējums

LJF prezidents Agris Blaus: – Federācijas vadība ir gandarīta, ka kopīgiem spēkiem spējam sarīkot visas sacensības, kas iekļautas kalendārajā plānā. Jāatzīmē, ka šogad iejādes sacensībās ir daudz vairāk dalībnieku nekā iepriekš. Tas liecina par jāšanas sporta izaugsmi arī iejādes disciplīnā. Nākamās sacensības iejādē paredzētas 30. aprīlī jau āra laukumos, un mēs tās nepacietīgi gaidām, jo ir daudz sportistu, kuri ziemas periodā nevar pilnvērtīgi trenēties manēžā un tāpēc ziemas čempionātā nepiedalās. Paredzam, ka vasaras sezonā startējošo skaits būs vēl lielāks. To veicināt ir arī viens no federācijas uzdevumiem, lai no masveidības tiektos uz sportiskās meistarības augstākiem kritērijiem.

LJF ģenerālsekretāre Kristīne Lisovska: – Pozītīvi, ka šogad Latvijas ziemas čempionāts iejādē atkal notiek, un vēl plašāk. Neskatoties uz to, ka daudzās dzīves sfērās pie mums viss jūk un brūk, mums izdevās sarīkot trīs sacensību posmus iepriekšējā gada divu sacensību vietā. Par to liels paldies Airisai un Mairim Peneļiem, kuri šodienas sacensības uzņēma savā saimniecībā Lielceros. Turklāt dalībnieku visos posmos bija tik daudz, ka starti notika no agra rīta līdz vēlam vakaram. Patīkami, ka pēc ilgāka laika bija nopietna konkurence Vidējā balvā II, un mums bija iespēja pasniegt pilnu medaļu komplektu. Mazajā balvā un Vidējā balvā I sacensības aizrit bez īpašiem pārsteigumiem. Katrs startē, saņemot atzīmes atbilstoši ieguldītajam darbam. Tā kā strādāju arī treneres darbu, man ir ļoti liels gandarījums par savas audzēknes Jūlijas Stepanovas uzvaru ar zirgu Dancing Queen jauno jātnieku konkurencē līdz 21 gada vecumam. Patīkami, ka Jūlija ļāva šosezon ar savu zirgu startēt arī Aigai Silavniecei, kura, trenējoties pie Anitas Mangales, ļoti īsā laikā sasniedza labus rezultātus un uzvarēja kopvērtējumā junioru konkurencē.

Apbalvošana Vidējā balvā II un I. Zirgos no kreisās: Airisa Penele, Terēze Pētersone, Kristīna Rozīte un Agnese Kukaine.
Priekšplānā LJF ģenerālsekretāre Kristīne Lisovska un prezidents Agris Blaus. 
Autors: Māris Millers.

Svarīgi redzēt mūsu zirgaudzētāju devumu

Sacensības klātienē vēroja arī Saeimas deputāts un Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijas prezidents Guntis Rozītis: – Lielceri ir zemnieku saimniecība, kas rāda labu piemēru visiem šīs nozares pārstāvjiem valstī. Peneļu ģimene ir kārtīgi pastrādājusi, lai ne tikai ikdienā nodrošinātu krietni liela cilvēku skaita nodarbošanos ar jāšanas sportu, bet arī sakārtotu apkārtni, infrastruktūru. Te par visu un visiem ir padomāts. Prieks arī par to, ka Lielceros nodarbojas ar jāšanas sporta intelektuālāko disciplīnu – iejādi. Tā taču ir visa jāšanas sporta pamats – zirga vadības perfekta apgūšana. Bez tā nav iespējams labi startēt arī šķēršļu pārvarēšanā. Ja mēs vēlamies pietuvoties Eiropas līmenim, ir jāstrādā šajā virzienā, un darbs iejādes disciplīnas veicināšanā jāatbalsta. Un arī meitenēm iejāde ir piemērotāka. Tieši viņas šobrīd ir aktīvākās jāšanas sportā, un noteikti meitenes izskatās labāk zirga mugurā cilindrā un baltos cimdos, nevis lecot pār šķēršļiem. Varētu tikai vēlēties, lai Latvijā būtu vairāk sporta bāzu, kurās var sarīkot šādas sacensības. Man īpaši interesē arī tas, lai sportisti startētu ar mūsu – Latvijas zirgu šķirnes pārstāvjiem, lai mēs sacensībās varētu arvien biežāk redzēt tieši mūsu pašu zirgaudzētāju paveikto darbu – izaudzētos jaunzirgus.

Līderi Mazās balvas programmā

Ziemas čempionāta kopvērtējumā Mazajā balvā uzvarēja Olga Šakurova ar Donavu. Viņa saka: – Ar uzvaru, protams, esmu apmierināta, bet būtu vēl priecīgāka, ja Donava sacensību laukumā izdarītu visu, ko es no tās vēlējos. Ar šo ķēvi strādāju tikai kopš pagājušā gada augusta. Sagatavoju to Mazajai balvai, un tas ir labs rezultāts. Protams, tas sasniegts, pateicoties mana vīra Sergeja Šakurova padomiem zirga vispārējā vadībā un trenerei Gunai Lojai – iejādes specifikas apgūšanā. Ar jāšanas sportu nodarbojos patiesībā salīdzinoši nesen – sešus gadus, bet esmu nolēmusi tiekties uz augstākiem mērķiem, nevis startēt hobija līmenī. Jau drīzumā ceru sagatavot Donavu Vidējai balvai I, un tas ir reāli, nepieciešams tikai nedaudz laika, lai zirgs uzkrātu tam doto informāciju. Sapnis, protams, ir Lielā balva, bet par to reāli var domāt ne ātrāk kā pēc diviem gadiem.

Savukārt trešo vietu izcīnīja Ernests Petkevičs ar Zalvi, kurš uzmanību piesaistīja ne tikai ar labo sniegumu arēnā, bet arī ar to, ka šobrīd ir vienīgais vīrietis iejādes eleganto dāmu sabiedrībā. Viņš par sevi stāsta: – Man ir 26 gadi. Trenējos sporta centrā Kleisti pie Ainas Mainieces. Jāju ar LJF piederošo zirgu Zalvi, kuru startiem šajā līmenī sagatavojusi Terēze Rozenberga. Esmu viņai ļoti pateicīgs par to, jo tagad varu startēt augstāka līmeņa shēmās. Ar jāšanas sportu sāku nodarboties pirms vairākiem gadiem pie Isaka Novruzova. Jau tad man piedāvāja startēt iejādē, bet tikai tad, kad treneris aizbrauca strādāt uz Sanktpēterburgu, es izšķīros par pāreju uz iejādes treniņu grupu. Kā jūtos dāmu sabiedrībā? Pietiekami ērti, mazliet dīvaini, bet ļoti labi, – mūsu iejādes sportistes ir ļoti gudras, saprotošas, izpalīdzīgas. Esmu savu dzīvi arī turpmāk nolēmis saistīt ar jāšanas sportu līdz pat visaugstākajam līmenim. Tāpēc tagad mācos Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, jau trešajā kursā, lai iegūtu trenera kvalifikāciju. Savukārt Rīgas Tehniskajā universitātē esmu ieguvis bakalaura grādu transporta sistēmu inženiera specialitātē un turpinu mācīties maģistrantūrā.

Mājinieku viedoklis

Zemnieku saimniecības Lielceri saimnieks Mairis Penelis ir priecīgs par rosību, kas šodien pārņēma sporta bāzi: – Prieks redzēt, startējot iejādniekus mūsu mājās. Lielākoties sacīkstes notiek sporta centrā Kleisti, tāpēc ļoti svarīga ir iespēja mainīt sacensību norises vietas, – citādi gan zirgi, gan jātnieki pierod pie vieniem un tiem pašiem apstākļiem, un ieslīgst rutīnā. Es būtu ļoti priecīgs, ja arī citas sporta bāzes Latvijā varētu uzņemt šāda ranga sacensības ziemas apstākļos. Taču citur manēžas laukums neatbilst standartiem, citur trūkst vietas iesildei. Arī mums te jāsaspiežas, nav vietu plašākai publikai. Bet jātnieki par to nesūdzas, – tieši šīs iespējas dēļ startēt citos apstākļos. Ja jau mēs paši neuzturēsim šo sporta veidu, nedomāsim par tā attīstību, neviens cits mūsu vietā to nedarīs. Un ir taču prieks, ja redzi, kā sportisti startē ar pilnu atdevi, kā saņem skaistus kausus un medaļas.

Tiesneses viedoklis

Viena no sacensību tiesnesēm Natālija Šakurova: – Labi, ka šādas sacensības mums notiek. Īpašs prieks, ka ir tik daudz amatieru klases sportistu. Šosezon viņiem izveidotā atsevišķā konkurence ir jaunums. Līdz ar to jāšanas sporta sabiedrībā paplašinās cilvēku loks, un tas ir labi. Vienīgi žēl, ka Mazajā balvā pagaidām nav jaunu zirgu. Tos gribētos redzēt vairāk, lai pēc kāda laika nepienāktu brīdis, kad mums nebūs zirgu, kas spētu startēt Lielajā balvā. No Vidējā balvā I startējošiem zirgiem cerīgs ir Brodors, un jādomā, ka viņi ar sportisti Kristīnu Rozīti veiksmīgi turpinās darbu.