Lasiet ziņās par jauno jātnieku skolu

Karaliskā sporta veida valdzinājums

 Jāšanas sports prasa nozīmīgus ieguldījumus, ir saistīts ar lielu darbu ne tikai zirga mugurā, bet arī kopjot dzīvniekus un tīrot stalli, taču jauno jātnieku skaits palielinās.

Valsts atbalsts jāšanas sportam ir salīdzinoši niecīgs, tā attīstība ir atkarīga no privātām investīcijām, īpaši – infrastruktūrā, no naudas piesaistes no sponsoriem. Arī valsts nodokļu politikas rezultātā atbalstītāju skaits pēdējā laikā ir būtiski sarucis. Latvijā ir vairāk nekā 70 jāšanas sporta klubu un 10 slēgtā tipa manēžu, kurās var trenēties visu gadu. Pēdējā laikā nozīmīgus ieguldījumus attīstībā veikusi Jauno jātnieku skola (JJS), kura 2018. gadā uzbūvējusi jaunu manēžu 180 m2 platībā, stalli, kurā var izmitināt vēl 38 zirgus, un trīs noliktavas, kurās glabāt tehniku, inventāru, sienu un skaidas. Iespējams, drīzumā JJS kļūs par otro nacionālo sporta bāzi Latvijā.

Panākumi labi

Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidents Agris Blaus stāsta, ka pēdējos gados jāšanas sports Latvijā kļūst populārāks – audzis gan profesionālo sportistu, gan amatieru skaits, viņu šobrīd ir vairāk nekā 500. Daudzi sportisti guvuši labus panākumus starptautiskajā arēnā gan konkūrā, gan iejādē, piemēram, Kristaps Neretnieks, Ģirts Bricis, Andris Vārna un Airisa Penele. K. Neretnieks ar zirgu Moon Ray šogad Apvienotajos Arābu Emirātos izcīnīja uzvaru Pasaules kausa četru zvaigžņu sacensību Grand Prix maršrutā, kas ir viens no 2020. gada Tokijas olimpisko spēļu kvalifikācijas maršrutiem. Tas ļauj cerēt, ka viņš būs pirmais latviešu sportists, kurš pēc valstiskās neatkarības atgūšanas piedalīsies olimpiskajās spēlēs jāšanas sacensībās.«Jāšanas sports Latvijā attīstās pareizajā virzienā – par to liecina gan sportistu panākumi, gan lielais skaits dažāda līmeņa sacensību. Piemēram, sporta centrā Kleisti vietēja mēroga sacensības notiek teju katru nedēļas nogali, bet reizi gadā tiek rīkots Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posms šķēršļu pārvarēšanā,» stāsta A. Blaus.

Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidents Agris Blaus stāsta, ka pēdējos gados jāšanas sports Latvijā kļūst populārāks – audzis gan profesionālo sportistu, gan amatieru skaits, viņu šobrīd ir vairāk nekā 500. Daudzi sportisti guvuši labus panākumus starptautiskajā arēnā gan konkūrā, gan iejādē, piemēram, Kristaps Neretnieks, Ģirts Bricis, Andris Vārna un Airisa Penele. K. Neretnieks ar zirgu Moon Ray šogad Apvienotajos Arābu Emirātos izcīnīja uzvaru Pasaules kausa četru zvaigžņu sacensību Grand Prix maršrutā, kas ir viens no 2020. gada Tokijas olimpisko spēļu kvalifikācijas maršrutiem. Tas ļauj cerēt, ka viņš būs pirmais latviešu sportists, kurš pēc valstiskās neatkarības atgūšanas piedalīsies olimpiskajās spēlēs jāšanas sacensībās.«Jāšanas sports Latvijā attīstās pareizajā virzienā – par to liecina gan sportistu panākumi, gan lielais skaits dažāda līmeņa sacensību. Piemēram, sporta centrā Kleisti vietēja mēroga sacensības notiek teju katru nedēļas nogali, bet reizi gadā tiek rīkots Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posms šķēršļu pārvarēšanā,» stāsta A. Blaus.

Deviņos gados, kopš valsts sporta centru Kleisti ir nodevusi bezatlīdzības lietošanā LJF, federācija tajā ir ieguldījusi aptuveni 200 tūkstošus eiro, investīcijas veiktas pamatā sporta infrastruktūras uzlabošanā – manēžas remontā, laukuma seguma atjaunošanā u.c. Līdzekļi iegūti no privātajiem ziedotājiem, taču, ņemot vērā izmaiņas nodokļu politikā, to skaits pēdējā laikā ir būtiski sarucis. Tā rezultātā valsts sporta centra Kleisti, kuram šobrīd vienīgajam ir nacionālās sporta bāzes statuss, modernizācija nenotiek tik raiti, kā varētu vēlēties.

Azarts pārvarēt bailes

Zirgs ir majestātisks un gudrs, tas piesaista un vilina; bērniem patīk pavadīt laiku ar dzīvniekiem, līdz ar to sports, kas tiek apvienots ar uzturēšanos viņu klātbūtnē, ir saistošs, uzskata biedrības JJS valdes priekšsēdētāja Elīna Dzenuško. Jauniešus jāšanas sportam piesaista konkurences gars un neatlaidība – viņi vēlas panākt vairāk nekā citi, būt īpaši un izcelties. «Konkūrs iedvesmo, parāda cilvēka dabu un gribasspēku. Papildu reklāmu šim sporta veidam nodrošina visas karaliskās ģimenes pasaulē, jo jāšana ir neatņemama sastāvdaļa karaļnamu kultūrai, – kurš gan nevēlētos ikdienu pavadīt līdzīgi kā princeses un prinči,» klāsta E. Dzenuško, secinot, ka zirgs ir lielisks skolotājs. «Katrā dzīves posmā mums ir vajadzīgi savi skolotāji, zirgs, būdams īsts dzīves skolotājs, iemāca gan bērniem, gan pieaugušajiem pacietību, uzticēšanos, atbildību, savstarpējo mijiedarbību un sevis rūdīšanu. Panākumi prasīs laiku, taču gandarījums par sasniegto būs tā vērts!» viņa ir pārliecināta. Taču aiz skaistā sacensību priekškara slēpjas smags darbs – jo nozīmīgākas sacensības, jo vairāk darba jāiegulda un lielāka komanda nepieciešama. Lai rastu lielāku mijiedarbību ar zirgiem, jātnieki pavada kopā ar viņiem daudz laika un paši viņus kopj, jo nepietiek vien ar uzkāpšanu zirga mugurā un treniņiem. Tāpēc JJS treniņi sākas ar zirga saķemmēšanu un sagatavošanu izjādei, lai zirgs pierastu pie jātnieka un jātnieks iepazītu zirgu. Ir jaunieši, kuri lūdz atļauju palīdzēt staļļa darbos tikai tādēļ, lai pēc iespējas vairāk laika pavadītu ar zirgiem.

Pilns raksts –>  Dienasbizness_20190301_12-13

Pārpublicēts no 2019.gada 1. marta laikraksta Dienas Bizness

Jauno jātnieku skolas turnīrs 2019 noslēdzās

7. un 8. septembrī notika “Jauno Jātnieku skolas” kausa III posms konkurā Inčukalna nov., „Zustrenes”,...

Skatīt vairāk

JJS TURNĪRS KONKŪRĀ KOPVĒRTĒJUMS PĒC 1. un 2.POSMA 2019.GADĀ

    Labākais JJS jātnieks 2019.gada sezonā                ...

Skatīt vairāk

JJS TURNĪRS KONKŪRĀ KOPVĒRTĒJUMS PĒC 2.POSMA 2019.GADĀ

MARŠRUTS NR.1         V. Jātnieka vārds Zirga vārds Klubs S.p. Laiks 1...

Skatīt vairāk