Jauno Jātnieku skolas 2018. gada turnīra uzvarētāja poniju klasē viesojas Vīnē kopā ar “Vanilla Travel”

Jātnieces Evitas Jansones kopīgais ceļš ar zirgiem sākas jau ļoti agrā bērnībā kopš sevi atceras, kad 2 gadu vecumā pirmo reizi sēdējā zirga mugurā. Kopš tā laika viņa katru gadu brauca baudīt izjādes zirga mugurā. Tikai 13 gadu vecuma viņa sāka nodarboties ar jāšanas sportu nopietnāk.  Regulāri treniņi trīs  gadu garumā ir ļāvuši viņai kļūt par labāko Jauno Jātnieku skolas turnīra jātnieci 2018. gadā savā vecuma grupā un kopā ar “Vanilla Travel” iepazīt Vīnes skaistumu. Ceļojuma laikā viņa viesojās vienīgajā  Spāņu galma jāšanas  skolā pasaulē, kas nodarbojas ar augstākās jāšanas skolas tradīciju saglabāšanu un kurā jau vairāk kā 450 gadus kultivē klasiskās Renesanses stila jāšanas tradīcijas.

Jātniecei šī nebija pirmā tikšanās ar Austriju un tās kultūru, bet ar  majestātisko un tradīcijām apvīto pilsētu Vīni viņa iepazinās pirmo reizi un viņa dalās ar piedzīvoto skaistākajās trīs dienās pagājušā gada novembrī, kad devās ceļojumā uz Vīni: “Ceļojums man ļoti patika un paliks atmiņā vēl ļoti ilgi. Pirmajā dienā apskatījām krāšņo un graciozo Vīnes kultūras un arhitektūras mantojumu. Man simpātisks likās grezni izrotātais Ziemassvētku tirdziņš, kas atrodas pie Vīnes pils, un naksnīgās pilsētas šarms.

Otrajā dienā no rīta devāmies uz Spāņu galma jāšanas skolu, kur izbaudījām skaistu figurālās jāšanas šovu, apskatījām staļļus un zirgus. Spāņu galma jāšanas skola iepazīstināja mani ar iejādi tuvāk. Redzēju un uzzināju jaunus iejādes elementus kā kapriole, levante un vēl dažus.

Iepazinu skolas pasaulslaveno vēsturi un to, kā tradīcijas sadzīvo ar mūsdienu laikmeta ritējumu. Skolas vēstures pirmsākumi meklējami 1580. gadā, kad hercogs Karls II dibināja zirgaudzētavu netālu no Lipicas ciema. Nākamo gadsimtu laikā Habsburgas valdnieki audzēja jaunu zirgu šķirni, kas cēlusies no Spānijas zirgiem un bija piemērota tā laika baroka galma prasībām. Piedzimstot kumeļi ir tumši, tikai pēc dažiem mēnešiem tie sāk mainīt spalvas krāsu. Ap 4 gadu vecumu labākos ērzeļus pārved uz Spānijas augstāko jāšanas skolu.

Man  likās interesanti, kā tiek saudzēti zirgi. Zirgi, ar kuriem tiek strādāts, tiek mainīti. Pusgadu strādā vieni zirgi, otru pusgadu citi. To pusgadu, kad zirgi netiek nodarbināti šovos, viņus ved uz ganībām Piberā.”

Evita ieteiktu Rīgai pārņemt no “Spāņu jāšanas skolas” iespēju pavizināties pajūgā, kas izvadā par visu Vīnes  vēsturisko centru: “Apskatot Vīnes centru, nevarēja nepamanīt neskaitāmos zirgu pajūgus, kas pārvietojas kopā ar mašīnām. Apbrīnojami, ka cilvēkiem patīk, ka visur ir zirgi un neviens nesūdzas par satiksmi vai kādām neērtībām, jo kopā ar zirgiem ir arī smaka. Fantastiskākā ir sajūta, ka zirgi ir visapkārt!“

Evita turpina: ”Otrā vakara izskaņā uzbraucām baznīcas tornī, lai apskatītu Vīni no putna lidojuma, taču dienas noslēgums bija akvārija mājā, kurai bija vairāki stāvi.

Noslēdzošajā dienā no rīta izvizinājāmies ar tramvaju cauri Vīnei, baudot tās atmosfēru un nogaršojot slaveno “Sacher” kūku.””

Jātnieces ikdiena mijas starp treniņiem un skolu, protams, reizēm viņa satiekas arī ar draugiem un aiziet uz kino. Evita atklāj: “Ar jāšanu regulāri nodarbojos tikai 3 gadus. Jāšana iemāca atbildību un rūpes par dzīvnieku. Nevar tikai atnākt un jāt, zirgu jānotīra, jāpabaro, jāpalīdz stallī, līdz ar to tā ir fiziska kustēšanās un telefonam neatliek laika, un tas, manuprāt, ir pozitīvi, jo zirgs man ir kā labākais draugs, jo kopā pavadām daudz laika. Kā arī gatavošanās sacensībām noris visu laiku. Dienu pirms sacensībām  parasti visu sakārtoju līdz ņemšanai, sapucēju zirgu, izdaru visu, lai no rīta var tikai ievest zirgu un braukt. Šo sacensību veiksmes formula bija spēja saglabāt mieru un laba sadarbība ar pieredzējušo poniju Piparu, ko izdevās  panākt īsā laikā, jo tas bija otrais gads kopš es ar viņu jāju.”

Evita stāsta, ko ir paņēmusi līdzi savās atmiņās no šī ceļojuma: “Zirgaudzētava un jāšanas skola ir Austrijas kultūras mantojums. Lipicas zirgi ir vieni no visskaistākajām zirgu šķirnēm, kas saglabājusies tās sākotnējā veidā. Tos brauc apskatīt cilvēki no visas pasaules. Tas ir lielisks atalgojums par ieguldītajiem līdzekļiem un, protams, laiku, kas tika ieguldīts smagajā ikdienas darbā. Balva liek saņemties un noticēt sev, ka to varu paveikt arī es. Tāpēc jaunajā sezonā novēlu katram atrast tik uzticamu un gādīgu zirgu vai poniju kāds ir Pipars, ar kuru izcīnījām šo lielisko balvu un kurš deva neaizmirstamu pieredzi man kā poniju jātniecei.  Lai visiem piepildās visi iecerētie sezonas plāni! Arī šajā sezonā man ir daudz mērķu, bet galvenais no tiem ir piedalīties Latvijas jaunatnes olimpiādē.”

Noslēgumā Evita vēlas pateikties visiem: “Gribu pateikt lielu paldies visiem, kas mūs atbalstīja un ticēja mūsu spēkiem, ģimenei, Aivaram Šmitam un viss lielākais paldies mazajam ponijam ar lielo sirdi – Piparam! Paldies “Jauno Jātnieku Skolai” par lieliskajām sacensībām un “Vanilla Travel” par fantastisko balvu! Uz tikšanos nākamajā sezonā!”

PAVASARIS JEB LAIKS, KAD DOTIES APVIDŪ!

Pavasaris gandrīz jebkuram saistās ar došanos pie dabas un izbaudīt pamazām zaļojošo apkārtni. Pirmie izgājieni...

Skatīt vairāk

2019.GADA SEZONĀ ĪPAŠI TIKS PIEVĒRSTA UZMANĪBA ZIRGU PASĒM UN IERAKSTIEM TAJĀS

Atsaucoties uz Latvijas Jātnieku Federācijas Veterināro Prasību 4.punktu Zirga Pase un Zirga Identifikācija un tā...

Skatīt vairāk

Svarīga informācija visiem zirgu īpašniekiem, audzētājiem un sportistiem!

Vēlamies Jūs informēt ka Pārtikas un veterinārā dienesta rīcībā ir informācija, ka š.g. 25.martā laboratoriski...

Skatīt vairāk